Kad un ko par klientu kontiem banka ziņos Valsts ieņēmumu dienestam

Veikt naudas noguldījumus

Vispārīgie noteikumi 1. Likumā ir lietoti šādi termini: 1 kredītiestāde — uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus; 2 kredītiestādes nodaļa filiāle — kredītiestādes struktūrvienība, kas veic banku operācijas darījumus kredītiestādes vārdā un teritoriāli ir izvietota ārpus kredītiestādes juridiskās adreses, bet nav juridiskā persona; 3 pārstāvniecība — kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic banku operācijas darījumus ; veikt naudas noguldījumus banku operācijas darījumi : a noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; b kreditēšana; c skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; d bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana; e tirdzniecība savā vai klienta veikt naudas noguldījumus ar naudas tirgus instrumentiem čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.

Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, kā arī reglamentē to darbību un uzraudzību. Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai krājaizdevu sabiedrība, vai ārvalstu bankas nodaļa filiāle. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, veikt naudas noguldījumus, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā Ārvalstu bankas nodaļas filiāles dibināšanu, iespējas reālas atsauksmes, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā Kredītiestādēm ir saistoši Latvijas Bankas padomes saskaņā ar šo likumu izdotie normatīvie norādījumi un noteikumi par kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

Kredītiestādes pienākums ir Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tai visu informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

Kad un ko par klientu kontiem banka ziņos Valsts ieņēmumu dienestam

Kredītiestādei aizliegts izplatīt reklāmu, kas sniedz nepatiesu informāciju par tās darbību. II nodaļa Kredītiestāžu licencēšana Kredītiestādes, to nodaļas filiāles un pārstāvniecības savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Latvijas Bankas izsniegtas licences atļaujas saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikas bankām ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja nodaļas filiāles vai pārstāvniecības atvēršanai ārvalstīs.

Bitcoin izaugsmes diagramma gadam

Latvijas Banka iesniegumu par licences piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Pārskata finansiālo brīvību Bankai ir tiesības neizsniegt licenci jaundibināmai kredītiestādei, ja, to dibinot, nav ievēroti likumi un kredītiestādes plānotā darbība neatbilst Latvijas veikt naudas noguldījumus interesēm.

Lai saņemtu Latvijas Bankas licenci banku operāciju darījumu veikšanai, kredītiestādes dibinātājiem jānodrošina: 1 dibināšanas dokumenti, statūti un kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošu organizāciju; 2 minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa; 3 likuma prasībām atbilstošas bankas, krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu, ārvalstu bankas nodaļas filiāles vadītāju kandidatūras.

Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā likuma Krājaizdevu sabiedrību var dibināt fiziskās personas, kuras ir viena pagasta iedzīvotāji, viena uzņēmuma uzņēmējsabiedrībasvienas iestādes darbinieki vai vienas Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izveidotas arodbiedrības, sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas biedri. Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes dibinātāju identitāti, bet, ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās veikt naudas noguldījumus, — ziņas par to dibinātājiem un īpašniekiem.

Veikt naudas noguldījumus banka var atvērt nodaļu filiāli Latvijā, ja šīs bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls atbilst šā likuma Bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa. Krājaizdevu sabiedrības minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents 50 tūkstošiem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.

Ārvalstu bankai, kura atver nodaļu filiāli Latvijā, gada laikā pēc licences saņemšanas jāiegulda aktīvos Latvijā vismaz viens miljons ekiju un jāuztur šāds ieguldījumu līmenis visu savu darbības laiku. Par bankas un krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, rīkotājdirektoru, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekļiem un ārvalstu bankas nodaļas filiāles vadītāju var veikt naudas noguldījumus persona: 1 kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs rezidents ; 2 kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos; 3 kurai ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze banku darbībā; 4 kurai ir nevainojama reputācija; 5 kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

Par bankas un krājaizdevu sabiedrības valdes veikt naudas noguldījumus, valdes locekli, rīkotājdirektoru, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli un ārvalstu bankas nodaļas filiāles vadītāju nevar būt persona: 1 kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu; 2 kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ; 3 pret kuru krimināllieta par tīša nozieguma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

24 opciju saistītā programma

Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma Latvijas Banka var atsaukt kredītiestādes licenci atļaujuja: 1 kredītiestāde nav sākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš licences atļaujas izsniegšanas dienas; 2 tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences atļaujas saņemšanai; 3 kredītiestāde veic banku operācijas darījumuskuras nav paredzētas Latvijas Bankas izsniegtajā licencē atļaujā ; 4 kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma prasības un Latvijas Bankas norādījumus; 5 kredītiestāde atzīta par bankrotējušu.

III nodaļa Veikt naudas noguldījumus līdzdalība Būtisku līdzdalību bankā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā tirdzniecības iespēja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemts paziņojums veikt naudas noguldījumus būtisku līdzdalību, atļauj iegūt īpašumā akcijas vai to atsaka, ja persona neatbilst šā likuma prasībām.

Persona, kurai ir būtiska līdzdalība bankā, informē Latvijas Banku ikreiz, kad tās līdzdalība bankā kļūst mazāka par 10, 20, 33 vai 50 procentiem no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

Termiņdepozīts

Banka nekavējoties informē Latvijas Banku par pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju kapitāla sadalījuma maiņu, kas saistīta ar būtisku līdzdalību. Banka ne retāk kā reizi gadā iesniedz Latvijas Bankai visu to personu sarakstu, kurām ir būtiska līdzdalība, norādot šīs līdzdalības apjomu.

Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes e-grāmata Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes e-grāmata 2. Noguldījumi depozīti Bankas piedāvā vairāku veidu noguldījumus, tai skaitā: Termiņa noguldījumi; Krājkonta noguldījumi; Strukturētie noguldījumi. Noguldījumus iespējams iedalīt vēl sīkāk, jo tos var veikt dažādās valūtās, tiem var būt īss vai ilgs laiks, noteikti mērķi piemēram, bērnu izglītībai.

IV nodaļa Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības Kredītiestāde kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzības kārtību un to kvalitātes novērtēšanas kritērijus. Kredītiestādes pašu kapitāla aprēķinos subordinētā kapitāla daļa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā likuma 1. Subordinētā kapitāla daļa pakāpeniski samazināma vismaz pēdējos piecus gadus pirms aizdevuma atmaksāšanas termiņa.

Kredītiestādes rezerves tās kontā Latvijas Bankā un skaidrā naudā kredītiestādes kasē nedrīkst būt mazākas par Latvijas Bankas padomes apstiprināto normu. Kredītiestādes darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. Par kredītu, kas pārsniedz latu, kredītiestāde nedēļas laikā pēc tā piešķiršanas informē Latvijas Banku.

Riska darījumu apmērs ar vienu klientu savstarpēji saistītu veikt naudas noguldījumus grupu nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

Noguldījumi, ieguldījumi

Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Bankas līdzdalība tāda uzņēmuma uzņēmējsabiedrības pamat kapitālā, kurš nav banka, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla. Bankas kopējā līdzdalība tādu uzņēmumu uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, kuri nav bankas, nedrīkst pārsniegt 60 procentus veikt naudas noguldījumus bankas pašu kapitāla.

Grāmatvedības darba organizēšana

Banka nedrīkst tieši vai netieši izsniegt kredītu pašas izlaisto vai tās mātes vai meitas uzņēmuma izlaisto akciju iegādei, kā arī pieņemt par kredītu nodrošinājumu pašas akcijas. Kredītiestādes ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt: 1 atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pašu kapitāla; 2 kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pašu kapitāla.

Latvijas Bankai ir tiesības papildus noteikt vēl citas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu kredītiestāžu darbības risku un aizsargātu veikt naudas noguldījumus intereses.

Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 1 latu un tiek izsniegti vienai un tai pašai ar kredītiestādi saistītai personai, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu kredītiestādes valdes lēmumu. Kredītiestāde pirms un pēc kredīta izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.

Kas ir noguldījums?

Kredītiestāde, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.

Kredītiestāde veic savu aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu saskaņā ar likumiem un Latvijas Bankas norādījumiem. Kredītiestāde visus tās izsniegtos galvojumus reģistrē Latvijas Bankā.

  • Noguldījumu garantiju fonds NGF Sadaļa: Jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam — gan fiziskām, gan juridiskām personām — saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā.
  • Ieņēmumi no bitkoīnu apraksta

Galvojumi, kas nav reģistrēti Latvijas Bankā, uzskatāmi par spēkā neesošiem. Kredītiestādei ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja, ja: 1 paredzēts palielināt vai samazināt kredītiestādes pamatkapitālu; 2 tiek mainīts valdes priekšsēdētājs vai ārvalstu bankas nodaļas filiāles vadītājs, vietnieks vai galvenais grāmatvedis; 3 tiek mainīta kredītiestādes juridiskā adrese; 4 tiek mainīts kredītiestādes nosaukums; 5 kredītiestāde tiek reorganizēta.

Man ir 20 gadi, kā nopelnīt naudu

Ja kredītiestāde sadalās divās vai vairākās kredītiestādēs, jaundibināto kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu. Pēc kredītiestāžu apvienošanās izveidojušās kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu. V nodaļa Kredītiestādes un klienta attiecības Kredītiestādes pienākums ir metatrader 4 bināro opciju stratēģijas savu klientu un korespondentkontu, noguldījumu un operāciju noslēpumu.

Lai novērstu krāpšanu no klientu puses, kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par klientu aizdevumu kontiem, bet nav tiesību sniegt veikt veikt naudas noguldījumus noguldījumus ziņas citām personām. Pieteikums par noguldījuma izņemšanu, ja līgumā nav noteikts citādi, iesniedzams 10 dienas pirms noguldījuma izņemšanas. Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

Procentu likmes lielumu un procentu maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kredītiestādei ar klientu savstarpēji veikt naudas noguldījumus. Ja līgumā nav noteikts citādi: 1 par procentu aprēķināšanas laikposmu tiek pieņemts izsniegtā kredīta vai noguldījuma kalendāro dienu skaits. Šo aprēķinu pamatā ir gads, kurā nosacīti ir dienas; 2 procenti maksājami katru gadu Noguldījumi, attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, ieskaitāmi kredītiestādes ienākumos. Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finansu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu.

Kredītiestādei nav tiesību pieņemt maksājumu dokumentus, kuros nav uzrādīts maksātāja rezidenta un maksājuma saņēmēja rezidenta reģistrācijas numurs — juridiskajai personai vai personas kods — fiziskajai personai. VI nodaļa Grāmatvedība un gada pārskats Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādes un ar to saistītajiem uzņēmumiem uzņēmējsabiedrībām konsolidētus pārskatus, kuru sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un termiņus nosaka Latvijas Banka.

Banku bezskaidrā nauda mūsdienu finanšu sistēmā

Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un pielikumus, kā arī ziņojumu. Pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 12 mēnešiem.

ātra nauda viegli

Gada pārskatu gatavo atbilstīgi šim likumam un no šā likuma izrietošiem Latvijas Bankas norādījumiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finansu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

kā nopelnīt naudu internetā par ko

Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādi saskaņā ar šā likuma Gada pārskata posteņi tiek novērtēti pēc šādiem vispārīgiem principiem: 1 tiek pieņemts, ka kredītiestāde darbosies arī turpmāk; 2 tiek saglabātas tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu; 3 novērtēšana visos gadījumos tiek veikta ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus: a pārskatā iekļauj tikai līdz bilances dienai iegūto peļņu, b tiek ņemti vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kas kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances un gada pārskata sagatavošanas dienu, c tiek ņemtas vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem; 4 pārskatā tiek atspoguļoti visi ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no maksājuma datuma; 5 aktīva un pasīva posteņi tiek novērtēti atsevišķi; 6 katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šā likuma Ja gada pārskatā atspoguļotos kredītiestādes darbības rezultātus ir būtiski ietekmējuši īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevar uzskatīt par pietiekamu, papildu informācija tiek sniegta atsevišķā ziņojuma punktā. Ziņojumā vai pārskatā saistībā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu vai bilanci sniedzami priekšlikumi par kredītiestādes peļņas veikt naudas noguldījumus, arī par dividenžu lielumu vai zaudējumu segšanu.

EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide

Ja šāda pārbaude nav veikta, kredītiestādes akcionāru biedru pilnsapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt. Kredītiestādes gada pārskats tiek pārbaudīts saskaņā ar šo likumu un starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem. Veicot gada pārskata pārbaudi, auditoriem ir tiesības iepazīties ar kredītiestādes aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju.

Kredītiestādes valdes, rīkotājdirektora un darbinieku pienākums ir sniegt auditoriem visu nepieciešamo informāciju. Par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem auditors rakstveidā ziņo kredītiestādes vadībai, bet šā ziņojuma norakstu nosūta Latvijas Bankai.

binārās opcijas, kā pareizi sākt

Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Latvijas Banka.